Atšķirības plānošanas sistēmās
Vecajā (padomju) sistēmā tika pieņemts, ka rezultātu vislabāk var sasniegt izstrādājot pēc iespējas precīzākas instrukcijas katram darbam un darbiniekam. Vadības aparāta galvenais uzdevums bija izveidot pēc iespējas labākas instrukcijas atbilstoši savam vadības līmenim un kontrolēt to izpildi. T.i. pēc iespējas precīzāk noteikt, kā, kas darāms. Instrukcijas vienlaicīgi darbojās arī kā kontroles instruments.
Šodien ir pieņemts, ka rezultātu vislabāk var sasniegt precīzi apzinoties mērķi un ierobežojumus šī mērķa sasniegšanā. Precīzi apzināties mērķi nozīmē, ka mērķis ir precīzi formulēts. Jo augstāks vadības līmenis, jo grūtāk precīzi formulēt mērķi. Vadības aparāta galvenais uzdevums ir formulēt precīzus mērķus, ierobežojumus to sasniegšanā un izmērāmus kritērijus kontrolei.
Instrukciju iespējas ir ierobežotas. Tās spēj aprakstīt nepieciešamās darbības tikai līdz zināmai robežai. Tām ir mazāka elastība situācijas izmaiņu gadījumā. Instrukciju izpildes kontrole var neatsopguļot patieso rezultātu mērķa sasniegšanā. Ierobežotas iespējas radošajai darbībai un jaunu pieeju rašanai.
Meža apsaimniekošanā, nav nekādu izņēmumu attiecībā uz šīm likumsakarībām. Mežsaimniecības īpatnības bieži kalpo par aizsegu pret pozitīvām izmaiņām.