Liela “projekta” plānošana;

(Top – Down Approach)

“Projekta” mērķa (goal) formulēšana

Apakšmērķi, uzdevumi un veicamie pasākumi

Pamatprincipa cikls

Norādījumi organizēšanai

Liela “projekta” plānošana

(Top – Down Approach)

 

“Projekta” mērķa (goal) formulēšana

  1. Mērķa nozīmība:
    1. dod virzības sajūtu,
    2. mobilizē spēku,
    3. palīdz sakārtot plānus un pieņemt lēmumus,
    4. palīdz novērtēt mūsu progresu.
  2. Piezīmes:
    1. Mērķis ir pats galvenais, tam jāpakļaujas un ar to jāsaskan visiem apakšuzdevumiem. Tam jāapvieno viss paredzamo pasākumu komplekss.
    2. Pie mērķa definēšanas nav jāiedziļinās apakšudevumos, bet gan jāiedziļinās mērķī. Tas sākumā var likties sarežģīti. “Jāaizmirst” par problēmām, kas saistītas ar apakšuzdevumu veikšanu un paredzamajiem pasākumiem. Jānodala ideja no tās risinājuma.
    3. No b) punkta izriet arī tas, ka ierobežojama kritika, jo kritika šinī stadijā nozīmē runāt par mērķa sasniegšanas ceļiem.
  3. Nosacījumi. Mērķim jābūt:
    1. pozitīvi formulētam,
    2. konkrētam,
    3. izmērāmam,
    4. orientētam laikā – tam jābūt noteiktam sasniedzamības termiņam (1 gads, 5 gadi v.tml.),
    5. sasniedzamam,
    6. saistītam ar citiem mērķiem, lai viena mērķa īstenošana netraucētu citam.
  4. Mērķa dokumentācija. Pieņemtajam mērķim dokumentējams:
    1. mērķa formulējums,
    2. tā objektīvi apstiprinošie indikatori, pēc kuriem tiks noteiks (izmērīts), vai mērķis ir sasniegts (nosacījumi),
    3. pārbaudes līdzekļi, ar kuru palīdzību tiks noteiks (izmērīts), vai mērķis ir sasniegts (mērīšanas instrumenti),
    4. svarīgākie pieņēmumi, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai
  5. Piemēram:

Koncepcijas kopsavilkums

(Mērķi)

Objektīvi apstiprinošie indikatori

Pārbaudes līdzekļi

Svarīgākie pieņēmumi

Izveidot, sasniegt to un to līdz …
  1. Ir tas un tas,
  2. Parametrs X pieaudzis,
  3. Parametrs Y samazinājies.
  1. Trūkumu analīze,
  2. Datu ievākšanas sistēma par parametru X un Y.

Ārējie apstākļi veidojas tādi, kas veicina mērķa sasniegšanu un akceptēšanu sabiedrībā

 

Apakšmērķi, uzdevumi un veicamie pasākumi

  1. Izvēlēto mērķi analizē ar SWOT (Strenghts – “stiprumi”, Weakneses – “vājumi”, Oportunities – iespējas, Threats – draudi). Ar analīzes palīdzību noskaidro mērķa sasniegšanu (uzdevuma veikšanu) veicinošos un traucējošos faktorus.
  2. Nosaka apakšmērķus (uzdevumus, pasākumus), kas nepieciešami mērķa (apakšmērķa) sasniegšanai (uzdevuma veikšanai). Tie ir mērķi (uzdevumi, pasākumi), kas vērsti uz “stiprumu” stiprināšanu, pret “vājumiem”, uz iespēju piepildīšanu un draudu samazināšanu.
    3.
  3. Piezīmes:
    1. līdzīgi kā pie Galvenā Mērķa noteikšanas katram apakšmērķim (uzdevumam, pasākumam) jāapvieno visu zemākie apakšmērķi (uzdevumi, pasākumi),
    2. apakšmērķu noteikšanas procesam jābūt atdalītam no to kritikas, iespējams, ka pat tie ir izdalāmi aizklāti,
    3. un pie apakšmērķa (uzdevumi, pasākumi) definēšanas nav jāiedziļinās zemākajos apakšmērķos (uzdevumos, pasākumos), kas sākumā var likties sarežģīti. Jākoncentrējas uz konkrētā mērķa problēmām, nedomājot par ceļiem (uzdevumiem, pasākumiem) kādā veidā tas tiks sasniegts (paveikts).
  4. Nosacījumi. Apakšmērķiem (uzdevumiem, pasākumiem) tāpat jābūt:
    1. konkrētiem,
    2. izmērāmiem,
    3. orientētiem laikā,
    4. sasniedzamiem,
    5. savstarpēji saistītiem.
  5. Dokumentācija. Noteiktais apakšmērķis (uzdevums, pasākums) tieši tādā pašā veidā, kā Galvenais Mērķis fiksējams dokumentāli, skatīt iepr. lpp.

Pamatprincipa cikls

Tādā pašā veidā, kā iepriekšējā nodaļā tika aprakstīts, katru apakšmērķi “saskalda” sīkāk līdz nepieciešamajam līmenim (līdz uzdevumiem, pasākumiem). Tie var būt pat konkrēti izdarāmi darbi un konkrētas izmaksas. Tomēr parasti “skaldīšanas” līmeni nosaka tas, kāda līmeņa vadītāji piedalās plānošanas sanāksmē. Tālāk sīkāka plānošana var notikt uzņēmuma (organizācijas) konkrētās nodaļās ar citu darbinieku piedalīšanos. Un tad arī nonāk līdz konkrētiem izdarāmiem darbiem, atbildīgiem cilvēkiem un izmaksām.

Norādījumi organizēšanai

Under Construction

Piezīmes:

Paralēles šai metodei ar Volta Disneja studijas metodi. Ideju (sapņu, neticamu risinājumu) ģenerēšanas atdalīšana no to realizācijas kritikas. Vienkāršoti varētu teikt, ka plānošanas process sadalīts trīs daļās: Tīrā ideju ģenerēšana (vistrakākās idejas, bez jebkādas kritikas), mērena iespēju analīze, spēcīga kritika. Jeb, precīzāk, idejas rašanās gadījumā netiek uzreiz teikts, to nevar, jo nevar to un to izdarīt, bet gan sākts ar analīzi, ko var izdarīt, lai šo ideju īstenotu.

 1