Plānošanas process un informācijas nepieciešamība

Pasaules apceļotāja redzespunkts

Visi eksāmeni ir beigušies un Jūs esat nolēmis doties trīs mēnešu ilgā cēļojumā apkārt pasaulei! Kā Jūs nnācāt līdz tam? (Ne jau tam, ka studijas ir beigušās, bet līdz šim pēkšņajam lēmumam doties ceļojumā) Nemāniet mani, kā mans brāļa dēls, teikdams, ka tas ietekmēs nākamos potenciālos darba devējus, atstājot par sevi iniciatīvas bagata cilvēka iespaidu. Kuriozi, bet romantiskums, piedzīvojumu meklētāja dvēsele un spēcīgā nepieciešamība izrauties no universitātes vienveidīgās gaisotnes ir vairāk ticami iemesli. Jeb īsāk, tas ir jaunas dzīves atzīmēšana. Šai svinēšanai ir arī sekas, kas ietekmēs jauno dzīvi.

Šis lēmums nav viens no ikdienišķajiem lēmumiem, kas nekavējoties izpaužas tiešā darbībā. Lai to izpildītu, seko ilgs process. Jūs sākat ar skaistu karšu un lidojumu maršru studēšanu un ieskatu finansiālajā situācijā (ar pozitīvu rezultātu cerams). Pieņemu, ka pēdējais ir drīzāk jau pirms kāda gada Jūsu pieņemtais lēmums, un ka tas tikai palielinājis Jūsu izredzes turpmāk. Šo stimulējošo studiju rezultāts varētu bū maršruts: Stokholm – Rome – Athens – Cairo Town – Sidney – New Zealand – Fiji – Samoa – Tahiti – New Guinea – Cairns – Sidney – Rio de Janeiro – New Orleans – Dakar – Paris – Stockholm. Jūs esat ieguvis arī ceļojuma kalendāru, un Jūs sevišķi ilgi uzturēsities Austrālijā (novācot vīnogas, naudas krājumu papildināšanai) un Brazīlijā (izmetot dažus līkumus un apmeklējot Amazoni).

Ceļojuma aģentūrā Jūs noskaidrojat apmešanās vietas. Jūs rezervējat istabiņu viesnīcās, vai kur citur, kas atbilst Jūsu prasībām, bet pārsvarā tās ir pāris naktis vietās, kur Jūs plānojat palikt ilgāk. Jūs arī veicat citas nozīmīgas pārbaudes un izdarat dažus iepriekšpasūtījumus, kur nepieciešams (piemēram, Kenijas safari). Šinī stadijā Jūs arī nokārtojat dažas citas personiskas lietas, kā, piemēram, nodibinat kontaktus ar dažiem cilvēkiem vai uzņēmumiem, kurus Jūs vēlaties apmeklēt. Šinī stadijā Jūs varat sastapties ar problēmām, Jūs nevarat pasūtīt viesnīcas istabiņu kādā pilsētā, jo tur notiks pasaules konference. Jūs mēģinat pārkātot maršrutu, vai kalendāro plānu. Cerēsim, ka tā nenotiks.

Acīmredzami, ka daudz citiem sīkumiem jābūt nokārtotiem pirms izlidošanas, tādiem kā ceļojumam derīga pase, kredītkarte(s), potes, iespējams apģērbs u.t.t. Šādas detaļas pieder gandrīz pie katra ceļojuma un tās ir ļoti maz atkarīgas no izvēlētā maršruta un kalendārā plāna.

Beidzot Jūs esat ceļojumā. Jūs (un Jūsu ceļa biedri) ierodaties Atēnās. Pat ja Jums jau ir bijušas idejas ko šeit apmeklēt, sīkāks plāns rodas pēc reģistrēšanās viesnīcā. Apmēram tas pats notiks visās pārējās vietās. Jūs ierodaties, Jums ir aptuvens plāns ko darīt, bet dienas tiek pavadītas atkarībā no situācijas konkrētā vietā un citiem faktoriem (p., laika apstākļi). Jūs pavādāt dienas, kā Jūs vēlaties, dejojat, dziedat un apmeklējot vietējās izkalaides vietas. Pavadāt smagā darbā četras nedēļas Austrālijas vīna dārzos.

Acīmredzams, ka pat tagad dažādi notikumi, vai likt mainīt Jūsu maršrutu. Jūs saslimstat Fidži un nokavējat iknedēļas lidojumu uz Samoju, tāpēc jauns maršruts tiek ieskicēts un noorganizēts. Rio Jūs iemīlaties līdz ausīm un vēlaties palikt šeit uz visiem laikiem. Faktiski šādi nobīdes no sākuma maršruta tika paredzētas, bet to raksturs bija nezināms. Tomēr sagatavošanās darbi tika veikti tikai līdz šim (p., ar lidojuma biļešu iegādi).

Plānotāja redzesleņkis

Iepriekšējā jaukā vīzija tagad tiks transformēta mazāk valdzinošā plānotāja viedoklī.

Ko plānotājs redz ceļojuma aprakstā? Viņš, pirmkārt, redz daudz lēmumus, kurus jāpieņem, un kuru pieņemšanai nepieciešama informācija. Viņš arī redz hierarhiju lēmumu pieņemšanā. Beigās (vai arī pirmkārt) viņš aptver, ka lai pieņemtu lēmumu, jābūt kādām vēlmēm vai mērķiem.

Tā pirmais pieņemtais lēmums ir doties ceļojumā. Šī lēmuma pieņemšanai jābūt arī kādam iemeslam. Ir vismaz viena alternataīva, t.i. sākt strādāt un iespējams ietaupīt naudu pasaules apceļošanai vēlāk (vai nekad to neapceļot). Ja Jūs esat racionāli domājoša persona Jūs noskaidrojat dažādas alternatīvas, savstarpēji tās izvērtējat un izvēlaties labāko. Vārds labākais ir izšķirošais, bet mēs varam pieņemt, ka Jūs esat lietojis kādu tomēr laikam neskaidri formulētu vērtības sistēmu, lai novērtētu savas nākamās dzīves alternatīvas. Ja Jums tādas nav, tad tik pat labi Jūs varat nomirt, un šis risinājums nav pārāk pievilcīgs. Plānotājs tāpat arī ir pārliecināts, ka Jūsu vērtību sistēmai ir nepieciešama kāda informācija. Laikam naudas īpašības (kas tiks izmanotas ceļojumam un cik daudz laika jāpatērē, lai to iegūtu), bet arī cita veida ļoti vispārējas informācijas (kas attiecas uz darba iegūšanas iespējām, prombūtne no Jūsu ģimenes, ceļojuma kompānijas esamība, u.c.) Liekas, ka šo pirmo lēmumu ne ietekmē viesnīcu cenas Rio vai lidojuma līdzekļi uz Ķīnu. Tātad, kopumā ņemot, Jūs noskaidrojāt dažas alternatīvas, un ar ļoti vispārējas un vispārējas informācijas palīdzību Jūsu vērtības sistēma parādīja, ka “doties ceļojumā” ir vislabākā altenatīva. Loģiskā iesaistīto elementu kārtība ir Mērķis (vērtību sistēma) – Informācija (fakti un analīze) – Optimizācija (lēmums).

Pieņemtais lēmums doties ceļojumā nosaka, ko darīt tālāk. Tiek noteikts maršruts. Tagad tiek lietota jauna vērtību sistēma, un jauna informācija ir nepieciešama. Jeb citiem vārdiem, lēmums “doties ceļojumā” Jums jāpiepilda vislabākajā veidā saskaņā ar jauno vērtību sistēmu (mērķa funkciju). Iespējamie lidojumu savstarpējie laiki un saraksti, cenas, vispārējās dzīvošanas izmaksas dažādās vietās (un ieņēmumi piestrādājot vīnadārzā), klimatiskie dati u.t.t. ir noderīgās informācijas daļiņas. Jums tāpat arī ir jānovērtē dažādu vietu apmeklējumi (un to specifiskas izklaides). Tākā maršrutam ir ģeogrāfiska kārtība, analizējot var sastapties ar tehniskām problēmām, bet Jūs galu galā nonāksiet pie optimāla maršruta. Iespējams, ka Jums būs jāmeklē kompromiss par maršrutu (ar Jusu draugiem), bet tā ir daļa no (parastas) vērtību sistēmas. Diez vai Jūs ņemat vērā ļoti sīku informāciju šinī stadijā. Divpadsmit dienas Brazīlijā netika noteiktas izmatojot katras dienas grafiku, vienkārši šķita, ka tas būs pietiekams laiks. Laiks, kas veltīts katrai vietai, laikam ne vienmēr ir noteikts, pat ja jūsu maršrutā tas it kā ir noteikts. Tāpat arī šinī stadijā jūs diez vai izmantosiet noteiktu viesnīcu cenrāžus. Atkal visas trīs daļas tiek iesaistītas: Mērķis – Informācija – Optimizācija. Ievērojiet, ka šīs stadijas mērķis (atrast labāko maršrutu) ir iepriekšējās lēmumstadijas (doties ceļojumā) sekas.

Tā starp dažiem simtiem iespējamo maršrutu Jūs nonākat pie viena visoptimālākā. Pirms biļešu pirkšanas Jūs tagad visticamāk papētīsiet sīkāk lidojumu un viesnīcu cenas. Dažās vietās iespējams būs piemērotāka iepriekšēja rezervācija. Tagad cita vērtību sistēma (vai mērķa funkcija) ir nepieciešama, kaut kas līdzīgs “cena, kas dod zināmu komforta līmeni” (izmaksām jābūt pēc iespējas mazākām). Atbilstoša sīkāka informācija tiek savākta un izdarīta nākamā optimizācija. Otrās stadijas lēmums (maršruts) tiek realizēts vislabākajā veidā saskaņā ar trešās stadijas vērtību sistēmu (zemas izmaksas). Pie trīs elementiem Mēŗkis, Informācija un Optimizācija tiek pielikts ceturtais Realizācija. (Pirmās stadijas lēmums arī tika realizāts otrajā stadijā, bet ne tik acīmredzamā veidā. Arī tagad vēl ir lietas, kur aizies Jūsu naudiņa, bet, kuras netika ņemtas vērā šinī stadijā (restorāni, izbraukumi u.tml.).

Beidzot, visas nepieciešamās biļetes ir nopirktas un viesnīcas rezervētas. Sākas ceļojums. Principā maršruts un galvenie tā punkti (datumi, viesnīcas u.tml.) ir doti, bet tomēr vēl ir daudz lēmumi, jāpieņem, lai ceļojums būtu vislabākais. Jūs lietojat ceturto vērtību sistēmu ceļojumā ikdienas optimizējot savu ceļojumu. Tuvāka informācija (par restorāniem, izklaidēm mītnēm u.tml.) tiek ievākta uz vietas.

Plānošanas struktūra

Plānošanu varētu definēt, kā procesu, kas virzīts uz kādu darbību (izpildītu lēmumu), lai sasniegtu doto mērķi. Iepriekšējā piemērā šis process tika sadalīts četrās stadijās (vai fāzēs), pēdējās trīs irzriet no iepriekšējām stadijām:

1. Noskaidrot, vai doties ceļojumā, vai arī nedoties.

2. Izvēlēties maršrutu.

3. Izvēlēties maršrutu, saskaņotu ar vēlmēm un izmaksām.

4. Izvēlēties ikdienas darāmo.

Galvenais iemesls šimdalījumam ir mūsu spēja savākt, uzņemt un apstrādāt informāciju. Teorētiski vislabākais lēmums doties vai nedoties ceļojumā varētu tikt pieņemts izmantojot vissīkāko informāciju (par visām lietām, visās vietās un visos laikos). Praktiski mēs nespējam savākt visu šo informāciju, un, ja mēs to arī izdarītu, mēs nespētu to apstrādāt. Tā, mēs ceram, ka informācija, kas tika lietota katrā stadijā ir pietiekama, lai pieņemtu vislabāko lēmumu virkni, ko mēs varētu arī izdarīt ar pilnīgu informāciju. Protams, šinī iepriekš optimizācijā pastāv risks. (Ja mēs būtu zinājuši, ka Luvra šinī dienā ir slēgta, mēs būtu izvēlējušies citu maršrutu).

Minētais piemērs varētu tikt sadalīts arī vairākās stadijās. Tomēr četras daļas liekas pilnīgi pietiekams dalījums, un tās tiek bieži definētas, kā:

1. Normatīvais līmenis

2. Stratēģiskais līmenis

3. Taktiskais līmenis

4. Operatīvais līmenis

(Nosaukumu izcelsme tiks apskatīta vēlāk)

Neatkarīgi no līmeņu skaita un tā kā tie tiek nosaukti, katra stadija satur sekojošus elementus

1. Mērķi

2. Informācijas vākšanu un analīzi

3. Optimizāciju

4. Realizāciju

Piemērā mērķi (vai mēķa funkcijas) ir izteikti vērtību sistēmā, ar kuru novērtē iespējamās alternatīvās darbības. Lai novērtētu, ir nepieciešama informācija, un lai atrastu vislabāko alternatīvu mēs paļaujamies uz kādu optimizācijas paņēmienu. Katrā stadijā izvēlētai vislabākajai alternatīvai jābūt reāli izpildāmai , t.i. realizējamai.

Ievērojiet, ka vienas stadijas rezultāts nosaka nākošās stadijas mērķi (kopā ar šīs stadijas vērtību sistēmu). Tā ka tas ir pilnīgi dabīgi, ievērot kopējā plānošanas procesa dalījumu sekojošās daļās.

Ir skaidrs, ka agrāko stadiju rezultāti var tikt pārskatīti. Izvēlētais maršruts (2. stadija) var izrādīties pārāk nepiemērots, kad informācija par iespējamiem lidojumiem tiek savākta. Izpildītie lēmumi ir neatsaucami (tomēr Jūs vēl joprojām varat mainīt savas domas 1. stadijā pēc tam, kad esat samaksājuši par savām biļetēm). Tāpat arī nav nepieciešams veikt pilnīgu 3.stadijas plānošanu pirms visas 4.stadijas. Šīs piezīmes ir vērstas uz to, lai būtu saprotams, ka plānošana ir nepārtraukts process. Jebkurā gadījumā, ja jauna būtiska informācija ir iegūta, plānošanas uzdevums atkal sākas no atbilstošās stadijas.

Šeit ir arī sava veida dualitāte starp mērķa/vērtību sistēmas no vienas puses un informācijas vākšanu no otras puses. Jūs nenosakat mērķa funkciju priekš kuras nevar iegūt informāciju un ir bezjēdzīgi tērēt resursus, lai vāktu novērtēšanai nevajadzīgu informāciju. Ievērojiet, ka mērķa izvēlei vienmēr ir jābūt priekšrokai pret izvēli, kādu informāciju vākt.

Meža apsaimniekošanas plānošana

Nav būtiskas atšķirības starp ceļojuma plānošanu un meža apsaimniekošanas plānošanu, izņemot detaļas. Plānošanas process izskatās tieši tāpat.

Normatīvā plānošana ir galvenais jautājums priekš meža īpašnieka (kompānijas valdes). Mērķis ir lai īpašnieks(i) būtu pēc iespējas apmierinātāki, parasti, ar ienākumiem un to termiņiem. Tie ir būtiski meža apsaimniekošanas rezultāti, kas ir doti politikas definējuma veidā (ietverot arī tos, kas attiecas uz vides aizsardzības rezultātiem), prasības noteiktai peļņas normai u.tt. Nekāda sīkāka informācija par par meža stāvokli praktiski netiek lietota. Jums kā plānotājam ir svarīgi, ka rezultātam jābūt realizētam nākošajā stadijā. Tas ir, Jums jābūt pārliecinātam, ka mērķis ir pieteikami skaidri formulēts, lai kalpotu par saimniekošanas mērķi. Šāds mēŗkis varētu būt: Maksimizēt Tagadnes tīro vērtību (NPV), pie diskonta likmes 3%, vienlaicīgi atstājot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai 7% no platības. Skaidrs, ka šāds rezultāts iegūstams tikai tiešās diskusijās starp jums (plānotāju) un īpašnieku (valdes uzņēmēju).

Pieņemsim, ka aprakstītais ir Jums dotais mērķis un Jūs ķeraties pie tā sasniegšanas. Ir jāmaksimizē tagadnes tīrā vērtība (NPV), ievērojot dotos ierobežojumus. Kā Jūs zināt NPV ir nākošo tīro ienākumu izsvērta (pēc laika un peļņas normas) summa, un ka tīrais ienākums ir bruto ienākums mīnus izmaksas. Jūs iegūstat ienākumus un izmaksas cērtot mežu un arī citās mežsaimnieciskās darbībās. Cirsmu ienākumi ir atkarīgi no koku sugas, sortimentācijas un to cenas tagad un nākotnē. Izmaksas ir atkarīgas no koku dimensijām, piemēram. Tāpat izmaksas dot ceļu būve un citas lietas. Jūsu uzdevums ir izveidot tādu šo visu darbību kalendāro plānu, kas palielinātu NPV. Pat bez priekšzināšanām par nepieciešamajiem aprēķiniem ir skaidrs, ka šis ir ļoti liels uzdevums, kura veikšanai nepieciešama informācija. Principā Jums jāatrod laiks ciršanai (un atjaunošanai) katram eksistējošam un nākotnes kokam, ņemot vērā izmaksas un grupu efektus uz tiem, cērtot kokus optimāli izvēlētās grupās (audzēs). Tādā viedā tas nav iespējams. Tā vietā, līdzīgi, kā mēs tikām galā ar ceļojuma problēmu, uzdevums tiek sadalīts stadijās, kur katrā stadijā tiek litota tikai būtiskā (un cerams visa nepieciešamā) informācija.

“Zviedru modelis” izmanto sekojošas stadijas (pēc normatīvā līmeņa, kas tika apskatīts iepriekš)

Stratēģiskais līmenis

Šinī līmenī tiek noteikts optimālais ciršanas apjoms (un citām aktivitātēm). Sīkāka informācija, piemēram, par izmaksām tiek stereotipēta (vispārināta), lietojot vidējos skaitļus. Telpiskā informācija vispār netiek lietota. Plānošana tiek veikta lietojot vispārējas datorprogramas priekš meža prognozēm.

Izņemot to, ka tiek lietota vienkāršota informācija, stratēģiskā līmeņa uzdevums izskatās tāds pats, kā sākumā definētā plānošanas problēma. Zināmā mērā tas tā ir. Tomēr, ir viena ārēji nekaitīga atšķirība mērķī. Pēc formulējuma mums nav jāveido ciršanas kalendārais saraksts katram kokam mežā. Mums tikai jānosaka optimālais cirsmu apjoms. Pieņemot, kādas zināmas precizitātes prasības, šis apjoms var tikt novērtēts tikai lietojot kopējā meža paraugu (parauga apsaimniekošana ir optimizēta). Ieguvums, lietojot paraugu nav netik daudz no ieguvuma vieglākos aprēķinos, bet gan ieguvums atvieglotā informācijas ieguvē.

Zviedrijas meža plānošanas sistēmā informācija tiek ievākta pa atsevišķiem kokiem parauglaukumos, kas atrodas atlasītās paraugaudzēs.

Taktiskais līmenis

Banneru sistēma BBA