Divi kungi pēc teātra apmeklējuma dodas mājup, kad pamana pievilcīgu un gluži labi ģērbtu dāmu. Viens kungs vēršas pie otra: -Es dotu 50 latus, lai pavadītu nakti ar šo dāmu". Kā par brīnumu jaunā dāma izdzird piezīmi, atskatās pār plecu un saka: -Es Jūs turēšu pie vārda". Un tā, atvadījies no ceļabiedra, kungs pavada dāmu uz viņas mītni, kur viņi nekavējoties dodas uz gultu. Nākošajā rītā kungs viņai iedod 25 latus. Kad viņš gatavojas aiziet, dāma pieprasa atlikumu, sakot: "Ja Jūs man nedosiet naudu, es Jūs iesūdzēšu tiesā". Viņš atsmej: -To gan es gribētu redzēt. Nākošajā dienā viņš ir pārsteigts, saņemot pavēsti uz tiesu kā atbildētājam. Viņš steidzas pie sava advokāta un izklāsta visus lietas apstākļus.Advokāts saka: - Domāju, viņa nevarēs panākt pret Jums vērstu spriedumu, taču būs interesanti redzēt, kā viņa iedomājas šo lietu". Tiesā pēc visām ievada procedūrām dāmas advokāts vēršas pie tiesas ar sekojošu runu: "Jūsu godība, manai klientei, šai jaunai lēdijai, pieder neliels īpašums - dārza pleķītis, ko ieskauj bagātīgs krūmājs. Šo īpašumu viņa piekrita iznomāt atbildētājam uz noteiktu laiku par 50 latiem. Atbildētājs ieguva valdījuma tiesības uz šo īpašumu, intensīvi to lietoja tādiem mērķiem, kādiem tas bija iznomāts, taču pēc teritorijas atbrīvošanas viņš samaksāja tikai 25 latus, kas ir tikai puse no nolīgtās summas. Nomas maksa nebija pārmērīgi augsta, jo viņš ierobežoja citādu īpašuma izmantošanu, tādēļ mēs lūdzam tiesu piespriest atbildētāju nomaksāt parāda atlikumu". Atbildētāja advokātu iespaidoja un pārsteidza veids, kā oponents pasniedza lietu. Viņa aizstāvība tādēļ ir tālu no tā veida, kā viņš to bija plānojis. "Jūsu augstība, mans klients piekrīt, kajaunajai dāmai pieder jauks īpašums, ka viņa šo īpašumu iznomājusi uz laiku un no šī darījuma tika iegūta zināma bauda. Taču mans klients šajā īpašumā atrada aku, kuram apkārt viņš izvietoja savus akmeņus, iegremdēja asi un uzbūvēja pumpi, visus darbus veicot pats personīgi. Mums ir tiesības uz to, lai šie īpašuma uzlabojumi tiktu ņemti vērā, nosakot īpašuma nomas maksu. Tādēļ mēs lūdzam noraidīt prasību". Jaunās dāmas advokāts uzstājas ar pretargumentiem: "Jūsu godība, mana kliente piekrīt, ka atbildētājs atrada aku viņas īpašumā un veica uzlabojumus, kādus tikko aprakstīja. Taču, ja atbildētājs jau iepriekš nebūtu zinājis par akas eksistenci, viņš nekad nebūtu šo īpašumu iznomājis. Bez tam pēc telpu atstāšanas atbildētājs aizvāca akmeņus, izrāva asi un arī pumpi paņēma sev līdzi. To darot, viņš ne tikai vilka savu ekipējumu par krūmiem, taču atstāja arī daudz lielāku caurumu, nekā tas bija pirms viņa darbības, tādējādi to padarot viegli pieejamu maziem bērniem. Tādēļ mēs lūdzam apmierināt prasību". Viņa,protams, vinnēja prāvu. |
|
Šie ir jautājumi, ko patiesi ir uzdevuši advokāti tiesas prāvās un dažos gadījumos - arī liecinieku atbildes. Tas gan noticis Amerikā. 1.Tātad, doktor, vai patiesi - ja cilvēks nomirst guļot, viņš par to nezin līdz pat nākošajam rītam? 2. Jaunākais dēls, kuram ir divdesmit gadu - cik vecs viņš ir? 3.Vai Jūs bijāt klāt, kad tikāt nofotografēts? 4.Vai Jūs bijāt viens vai viens pats? 5.Vai tas bijāt Jūs vai Jūsu jaunākais brālis, kurš tika nogalināts karā? 6.Vai viņš Jūs nogalināja? 7. Cik tālu viena no otras atradās automašīnas sadursmes brīdī? 8.Jūs tur bijāt līdz brīdim, kad aizgājāt - vai pareizi? 9.Cik reižu Jūs esat izdarījis pašnāvību? 10.J: Tātad bērna ieņemšana notika 8.augustā? A: Jā. J: Un ko Jūs šajā laikā darījāt? 11.J: Viņai bija trīs bērni, vai pareizi? A: Jā. J: Cik no tiem bija puikas? A: Neviens. J: Vai kāds no bērniem bija meitene? 12.J: Jūs teicāt, ka kāpnes veda pagrabā? A: Jā. J: Un šīs kāpnes - vai tās veda arī augšup? 13.J: Mister Sleiter, Jūs devāties rūpīgi izplānotā medusmēnesī - vai pareizi? A: Es devos uz Eiropu, ser. J: Un vai Jūs paņēmāt līdzi savu jauno sievu? 14.J:Kā beidzās Jūsu pirmā laulība? A:Ar nāvi. J.Un ar kura laulātā nāvi? 15.J:Vai Jūs varat aprakstīt uzbrucēju? A:Viņš bija vidēja auguma un ar bārdu. J:Vai tas bija vīrietis vai sieviete? 16.J:Doktor, cik autopsijas Jūs esat izdarījis mirušiem cilvēkiem? A:Visas manis izdarītās autopsijas tika veiktas mirušiem cilvēkiem. 17.J:Vai Jūs piefiksējāt laiku, kad apskatījāt līķi? A:Autopsija sākās astoņos trīsdesmit. J:Un vai misters Deningtons šajā laikā bija miris? A:Nē, viņš sēdēja uz galda un brīnījās, kādēļ es taisu autopsiju. 18.J:Doktor, vai pirms autopsijas Jūs pārbaudījāt pulsu? A:Nē. J:Vai Jūs pārbaudījāt asinsspiedienu? A:Nē. J:Vai Jūs pārbaudījāt elpošanu? A:Nē. J:Tātad iespējams, ka pacients vēl bija dzīvs, kad Jūs sākāt autopsiju? A:Nē. J:Kā Jūs par to varat būt tik pārliecināts? A:Jo viņa smadzenes atradās traukā uz mana galda. J:Bet vai neskatoties uz to pacients tomēr vēl nevarēja būt dzīvs? A:Jā, iespējams, ka viņš varēja būt dzīvs un kaut kur praktizēja jurisprudenci. |