-Holmss, kā Jūs domājat?... -Elementāri, Vatson!

Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa vakarīgo Londonu. Pāri tiltam ejot, Holmss pēkšņi apstājas un saka: - Mans draugs, izmantojot savu deduktīvo metodi, es esmu iemācījies pārvaldīt cilvēku rīcību. – Nevar būt!? - Nu tad pārbaudīsim. Skatieties - nāk džentelmenis. Tūlīt pat viņš nolēks no šītilta. – Neticu! Holmss apstādina nācēju un jautā: - Jūs esat anglis? - Jā. - Jūs nākat no bankas? - Jā. - Bet vai Jūs zināt, ka stundu atpakaļ to aplaupīja? - Aaa... ko... nē...tas nevar būt!!! Un kliedzot metas upē. - Nu, Holmss, tā ir vienkārši sakritība. - Nu labi, skatieties, vēl kāds nāk. - Atvainojoet, vai Jūs esat francūzis? - Jā. - Vai Jūs nākat no ielasmeitas? - Jā. - Bet vai Jūs zināt, ka viņa visā Londonā slavena ar to, ka viņai ir sifiliss? - Aaa...ko!!! Un kliedzot metas upē. - Mans dārgais draugs, vai tagad es Jums esmu pierādījis? - Vispār jau nezinu. Ja nu vēl vienu reizīti... Nāk mužiks... - Labvakar, kungs. - Sveiks. - Vai Jūs gadījumā neesat no Krievijas? - Nu un?! - Tādā gadījumā - vai Jums ir zināms, ka Anglijā tikko pieņemts likums, kas aizliedz lēkt no šī tilta? Mužiks, liekot kāju pāri margām: - Bet mums - krievu mužikiem – nospļauties.

Šerloks Holmss un doktors Vatsons pastaigājas pa tīreli un ierauga milzīgu sūdu čupu. - Lūk šet, Vatson, es pirmo reizi ieraudzīju Bāskervilu suni.

- Holmss, izskatās, ka Jūs esat aizracies līdz patiesībai! - Jā, Vatson. Tagad pamēģināsim izkļūt no bedres.

Pastaigājoties pa naksnīgo Londonu, Holmss un Vatsons pēkšņi izdzird: - Uuuuuuu... - Holmss, vai tur kauc Bāskervilu suns? - Nē, mans dārgais Vatson,- nesatricināmi atbild Holmss,- tur sers Henrijs pabeidz ēst savu auzu tumi.

Vatsons ierodas vecajā Beikerstrītas dzīvoklī. Holmss, sēžot  pie kamīna savā iemīļotajā šūpuļkrēslā, jautā: - Mans dārgais Vatson, es tomēr nesaprotu, kā Jūs, būdams tik labi audzināts, varējāt ielaisties kautiņā Park Leinā. - Bet, velns parāvis, Holmss, kā Jūs uzzinājāt?! - Elementāri, Vatson. Jums uz pieres ir mana zābaka nospiedums.

- Vatson, redzu, ka Jūs šodien ar kreiso kāju nejauši esat iekāpis s*dā? - Šeit gan Jūsu deduktīvā metode Jūs pievīla, Holmss! Es tajā speciāli iekāpu.Tikko atausis miglainais Londonas rīts, Šerloks Holmss un doktors Vatsons kā vienmēr sēž vecajā labajā Beikerstrītas dzīvoklī pie kamīna. Negaidīti Holmss atraujas no avīzes un jautā: - Vatson, ko gan teiktu Jūsu cienījamā krustmāmiņa, uzzinot, kur Jūs pavadījāt pagājušo nakti. - Kas par lietu, Homss? Visu nakti es biju mājās. - Es par to neesmu pārliecināts. Lieta tā, mans dārgais draugs, ka... lai gan neuztraucaties: "Taims" raksta, ka ugunsgrēku Jūsu mājā izdevies nodzēst.

Pie Šerloka Holmsa ierodas klients panēsātā uzvalciņā, saburzītā cilindrā un nosmērētā kreklā un lūdz palīdzēt, taču Holmss atsaka. Kad apmeklētājs jau aizgājis, Vatsons pārmet detektīvam: - Jūs taču nekad neatsakāt palīdzību trūcīgajiem! - Jā, taču viņš nebija trūcīgs. Viņa makā bija 123 mārciņas un 15 pensi. - Kā Jūs to zināt? - Nu tad tagad pārskaitīsim kopīgi...

Šerloks Holmss nokļūst Austrālijā un, ieraugot ķenguru, domīgs noelšas: "Jā... sienāži gan šeit tādi palieli".

Pastaigājoties gar Temzas krastu, Šerloks Holmss un doktors Vatsons ierauga jauku lēdiju, kura spirinās ūdenī un izmisīgi māj ar rokām. Būdami īsteni džentelmeņi, viņi pamāja pretī...

Holmss un Vatsons dodas pārgājienā, kur viņus pārsteidz nakts, tādēļ nekas cits neatliek kā pārnakšņot mežā teltī. Nakts vidū abi pamostas no aukstuma. Holmss jautā Vatsonam: - Vatson, paskatieties uz šīm zvaigžņotajām debesīm - par ko tās, jūsuprāt, liecina? - Atkarībā, no kāda redzes viedokļa uz to skatās, Holmss. No astronomijas viedokļa es redzu miljoniem zvaigžņu, ap kurām riņķo miljoniem planētu un, iespējams, ir dzīvība. No reliģijas viedokļa es domāju par to, cik dižens ir Dievs, kurš radījis miljoniem pasauļu. No meterioloģijas viedokļa tas liecina, ka šī nakts būs auksta,bet rītdiena silta un skaidra. Bet ko tas izsaka Jums, Holmss? -Kāds ir nozadzis mūsu telti.

Holmss un Vatsons gatavojas doties ceļojumā. Holmss sūta draugu paskatīties uz termometru. Atgriezies, Vatsons ziņo: "Karājas".

Vatsons visu nakti pavadījis ar ielasmeitu. No rīta meiča viņam saka: - Ai, ai, ai, doktor Vatson! Cik nesmuki! Ko gan par to teiks misis Hadsone un misis Mortimere! - Kā tu par viņām zini, mīļumiņ? Ielasmeita (aizsmakušā balsī, aizsmēķējot pīpi): - Elementāri, Vatson!

- Vatson, redzu, ka Jūs ir apciemojuši reketieri? - Jā. Bet kā Jūs uzminējāt, Holmss? - Elementāri, Vatson. Jūs taču guļat zārkā.

Šerloks Holmss un doktors Vatsons nolemj brīvdienās pavizināties ar gaisa balonu, taču novirzās no kursa un vairs nesaprot, kur vējš viņus aizpūtis. Pēkšņi viņi redz, ka apakšā pļaviņā kāds vīrs pļauj zāli. Viņi nolaižas zemāk un Holmss jautā: - Dārgais ser, vai Jūs nepateiktu, kur mēs pašlaik atrodamies? - Vīrs uz mirkli pārtrauc darbu un atsaka: - Ser, Jūs atrodaties gaisa balonā. Holmss un Vatsons nomet balastu un balons atkal paceļas gaisā. Pēc neilga brīža Holmss saka Vatsonam: - Vatson, esmu ar mieru saderēt, ka cilvēks, ar kuru mēs tikko runājām, ir jurists. - Kā Jūs to noteicāt, Holmss? - Elementāri, Vatson! Pirmkārt, šis cilvēks mums deva pilnu, precīzu un izsmeļošu atbildi. Un otrkārt šī atbilde ir pilnīgi nelietderīga.

Šerloks Holmss un doktors Vatsons atkal lido gaisa balonā. Laiks kļūst arvien sliktāks, vējš gaisa balonu ar milzīgu ātrumu nes nezināmā virzienā. Beidzot debesis noskaidrojas un ceļotāji ierauga saules apspīdētu pļaviņu, kur upes malā kāds vīrs gana govis. Kad gaisa balons lido viņam pāri, Holmss jautā: - Cienītais kungs, vai Jūs nepateiktu, kur mēs pašlaik atrodamies? Vīrs apstulbis noskatās uz Holmsu un Vatsonu un brīdī, kad gaisa balons aizlidojis jau diezgan tālu, sauc nopakaļ: - Jūs atrodaties gaisa balonā!! - Viss skaidrs, Vatson, - saka Holmss, - Mēs esam Krievijā. - Bet, Holmss, kāpēc Jūs tā domājat? -Elementāri, Vatson. Šis cilvēks ir sistēmu programmētājs. Tikai sistēmu programmētājs varēja sniegt tik pareizu un vienlaikus tik nederīgu atbildi. - Jā, bet kādēļ Jūs nospriedāt, ka mēs esam Krievijā. - Elementāri, Vatson. Tikai Krievjā sistēmu programmētāji gana govis.

Šerloks Holmss izlasa avīzē rakstu par savu nāvi un zvana Vatsonam: - Klausieties, dārgais Vatson, vai Jūs esat lasījis šodienas «Times»... - O, Holmss, kāda nelaime, izsaku visdziļāko līdzjūtību Es jau paziņoju misis Hadsonei, un viņa ir ļoti noskumusi. Starp citu, Holmss, no kurienes Jūs zvanāt?Holmsa kabinetā ienāk doktors Vatsons ar tīkliņu galvā. Holmss jautā: - Vatson, Jūs esat uzlicis tīkliņu, lai Jūs nesakostu bites? - Nē, cienītais, pirmo reizi deduktīvā metode Jūs ir pievīlusi. Vatsons noņem tīkliņu un skatam paveras viņa piepampusī seja. - Es uzliku tīkliņu tādēļ, ka bites mani jau ir sakodušas.

Pagaidām viss par Holmsu&Vatsonu... bet būs vēl. Diemžēl šīs sērijas anekdošu ir maz - tādēļ, ja Jums kāda ir zināma, noteikti rakstiet: a_ste@yahoo.com